Pašā Kurzemes viducī starp Aizputi, Kuldīgu un Skrundu atradās un jo projām atrodas Laidu pagasts, kas vairākkārtīgi ir mainījis savu nosaukumu un robežas, kā arī administratīvo pakļautību.
12. gs. beigās tā teritorija ietilpusi kuršu karaļa Lamekina valstī – Bandavā. Pirmoreiz rakstos pieminētās vietas ir Valtaiķi (Walteten), Sermīte (Sergemitten) un Ārzes (Adsern), kas atrodamas 1253. gada zemju dalīšanas līgumā starp vācu ordeni un Kurzemes bīskapu. Laidi (Leyden), Rude (Rudden) un Vanga (Wangen) senrakstos minēti 1355. gadā.
13. gs. Valtaiķu novads piederēja Livonijas ordenim. 13. gs. beigās līdz 14. gs. sākumā Livonijas ordenis Valtaiķos uzcēla pili (vēstures avotos pirmoreiz minēts 1338. gadā)
13. gs. beigās pēc līguma par iekaroto teritoriju sadali, Valtaiķus ieguva Kursas bīskaps. Valtaiķu pils vēl pieminēta 1446., 1500., 1503. gadā. 1583. gadā to ieņēma un daļēji nopostīja poļu karaspēks.
1562. gadā bīskaps Manguss pārdeva Laidus Ganekovu dzimtai, 18. gs. sākumā īpašuma tiesības atpirka bagātais Liepājas tirgotājs Bordēls.
Par senajiem laikiem šodien vēl liecina senču pilskalns Sermītē, no tā nepilnus 5 km attālais Valātas pilskalns, kas atrodas kaimiņu pagastā Kazdangā un Kundu pilskalns aiz pagasta ziemeļu robežas, Turlavas pagastā. 18.gs. beigās sākās mazo pagastu apvienošana. 1912. gada dokumentos redzams, ka vienā, Valtaiķu pagastā apvienoti – Valtaiķu, Laides, Ēnavas, Rudes un Sermītes pagasti. Latvijas Republikas pirmās neatkarības laikā, tas joprojām bija Valtaiķu pagasts un ietilpa Aizputes apriņķī.
Pēc Otrā pasaules kara Valtaiķu pagasts pārveidots par Laides ciemu, kurā neizprotamu iemeslu dēļ iemērīts nedaudz no Kazdangas un Turlavas pagastiem. Varbūt vienkārši tāpēc, lai nekas nebūtu kā senāk. 1962. gadā Laidu ciems pievienots Kuldīgas rajonam. Kopš 1990. gada pastāv Laidu pagasts ar centru Laidos un ar mazākiem ciemiem – Valtaiķi, Sermīte un Vanga.