13.ZIEMAS SPORTA SPĒLES JAU PAVISAM DRĪZ

Laidiniek,esi aktīvs un pārstāvi savu pagastu ziemas sporta spēlēs “zolītē”, novusā, galda tenisā, šaušanā ar pneimatisko ieroci,vieglatlētikā,3×3 basketbolā, dārtā, svara stieņa spiešanā guļus,3×3 dīķa hokejā, zemledus makšķerēšanā, slēpošanā un peldēšanā. Pieteikšanās līdz 22.februārim pa t.:29533277

Atvaļinājumā

Laidu pagasta doktorāta māsiņa Laidos un Sermītē atrodas atvaļinājumā no 07.08.2023-28.08.2023

Laidu pagasta saimnieciskās daļas vadītājs atvaļinājumā no 07.08.2023-14.08.2023

Laidu pagasta pārvaldes lietvede atvaļinājumā no 09.08.2023-22.08.2023

Laidu pagasta pārvaldes kultūras pasākumu organizatore atvaļinājumā no 14.08.2023 – 22.08.2023

Laidu pagasta pārvaldes vadītājs atvaļinājumā no 15.08.2023-04.09.2023,viņu aizvietos Snēpeles pagasta pārvaldes vadītāja Aiga Bulava – 27020946

 

 

Personālizstāde DETEKTĪVS Laidu muižā

 

Li Bond personālizstāde “DETEKTĪVS”
Laidu muižas – pils 08.07. – 30.08.2023.
Atklāšana 08.07. no plkst. 18.00
Krīta zīmējumu meistarklase 09.07. plkst. 13.00
Nosaukums izvēlēts Itālijas ceļojuma iespaidā, kur “īstais detektīvs,”
kas skatīšanās pieredzi dara interesantāku, ir mēģinājumi saprast cik daudz
no redzamā ir oriģināls mākslasdarbs, un kur ir kopija, citāts vai restauratoru
interpretācija. Izstādē “Detektīvs” māksliniece Li Bond (kopš 2018.gada
Lienas Bondares izvēlēts radošais pseidonīms) domā par oriģināla un
interpretācijas attiecībām, vēstures uzslāņojumiem, par nenovēršamām
pārmaiņām, pašcenzūru, “sieviešu mākslu,” izglītības reformām, intuitīvo un
emocionālo, tajā iesaistot arī izstādes apmeklētājus, kuri tiks aicināti iejaukties
mākslasdarbā, zīmēt, komentēt un pat dzēst esošos zīmējumus uz tāfelēm, tā
paplašinot skatīšanās pieredzi. Šādi, kopš 2011.gada (darbs “Kunst >
ikdienas nekas”) Li Bond pēta skatītāja un mākslasdarba mijiedarbību,
nepastarpināti gūstot priekšstatu par darbu semantisko iedarbību.
Laidu muižas pils ansamblī, kas ir valsts nozīmes arhitektūras
piemineklis, simt gadu bijusi Laidu pamatskola. Respektējot kontekstu un
specifiskas prasības, izstādes kodolu veido uz vietas radīta instalācija no brīvi
stāvošām tāfeļu virsmām un bijušajā skolā atrastiem priekšmetiem.
Li Bond par izstādi stāsta: “Šajā izstādē atgriežos pie sev tuvā krīta
zīmējuma, kas ir ekoloģiska alternatīva ideju skicēšanai un sarunai ar
skatītāju. Iedvesmojoties no māksliniecēm Kiki Smith, Luīzes Buržuā un
Rebekas Hornas, pievēršos emocionalitātes un pašcenzūras jautājumiem.
Manos studiju gados valdošais un itin bieži arī kritiķu atbalstītais uzstādījums,
ka “sieviešu mākslas emocionalitāte” ir kas otršķirīgs un krietni mazvērtīgāks
jau atkal ir kļuvis aktuāls.“
Dzejniece un māksliniece Ieva Rūpenheite par Li Bond mākslinieces darbību
izsakās: “Līdzšinējā Li Bond darbība, lai arī saistīta ar grafiku, tomēr ikvienā
izstādes projektā sniedzas arī ārpus grafiskās realitātes, gluži kā aizmiguša
cilvēka roka vai basā pēda, kas izlien ārpus segas/gultas rāmja, arī Lienas
radītie mākslas projekti tikai balstās savā labi zināmajā un apgūtajā plaknē,
lai, piesaistot multimediālu formu, skartu pašu un skatītāju tiešāk. Arī līdz šim
realizētajos projektos Li Bond savu mākslas darbu sākotnēji audzē mājas
apstākļos – tas gandrīz vienmēr ir personīgs, pat autobiogrāfisks stāsts, kuru
gan diez vai atradīsim iekļautu oficiālajā mākslinieces biogrāfijā.“
Pati māksliniece par sevi: “Savos mākslas darbos es mēģinu notvert
trauslo, atrast ideālo formas un satura vienību, kura pēc iespējas precīzāk
iedarbotos uz skatītāju. Man ir svarīgi noslīpēt nost visu lieko, kā matemātikas
vai fizikas formulās, kur ārēji vienkāršā forma ir ietilpīga un slēpj skaistu,
sarežģītu, daudzslāņainu un plašu vēstījumu. Mani mākslas darbi ir
personiskā pieredzē balstīts skatījums uz sociāliem, politiskiem un kultūras
notikumiem, kuros skatītājam tiek atstāta samērā plaša interpretācijas telpa.
Lietojot dažādus kultūras simbolus: animācijas varoņus, padomju arhitektūru,
sadzīves priekšmetus, kā arī matemātikas formulas un citātus no mākslas,
sakārtojot tos jaunās konceptuāli slāņainās instalācijās, veidoju jaunu
nostaļģiski sirreālu neeksistējošu telpu. Manuprāt, tā ir mākslas darba un
skatītāja mijiedarbība, kur slēpjas pieredzes patiesā būtība.”
** PAR MĀKSLINIECI
Li Bond (Liena Bondare) dzimusi Alūksnē, dzīvo un strādā Rīgā. Kopš
Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļas maģistra studiju absolvēšanas
2006. gadā līdz šim brīdim radošā prakse galvenokārt balstās grafikas
tradīcijās, īpaši aizraujoties ar sietspiedes tehniku, tomēr pēdējo gadu laikā
paralēli tam eksperimentējusi arī ar citiem medijiem un izteiksmes formām –
krīta zīmējumiem, glezniecību, objektiem, telpiskām instalācijām, kā arī video
un performanci.
Sarīkojusi četrpadsmit personālizstādes, nozīmīgākās no tām: “2. Sezona –
epizodes” LNMM izstāžu zāle Arsenāls radošājā darbnīcā, “Season 1 –
Episodes” Šauļu Mākslas galerijā, “Baltie plankumi” galerija Māksla XO un
“Kunst > ikdienas nekas” RMT Intro zālē, Rīgā. Bijusi dalībniece dažādos
projektos, izstādēs un rezidencēs Latvijā un ārvalstīs, tostarp “Echoes and
Resonance” Mainsite Contemporary art, Oklahoma, (ASV), YAC un Guanlan
Printmaking Base rezidencēs (Ķīna), “Survival K(n)it 7” (Latvija), KUMU
Mākslas muzejā (Igaunija), “Vartai Gallery” (Lietuva), “Novas Gallery”
Londonā (Lielbritānija), Opoles Laikmetīgās mākslas galerijā, MOCAK –
Krakovas Laikmetīgās mākslas muzejā (Polija), Klužas Mākslas muzejā
(Rumānija) u.c. Piedalījusies starptautiskos konkursos: 13. un 15. Tallinas
grafikas triennālē (Igaunija), Starptautiskajā grafikas triennālē “Krakow 2012”
(Polija) un “BIECTR” Kvebekā (Kanāda). Bijusi iniciatore un kuratore Latvijas
ekspozīcijai “Et nuit illumina la nuit” izstādē “Exposition d’art contemporain
balte” La Cité internationale des arts Parīzē (2008, Francija) un laikmetīgās
grafikas izstādei “Power and Man” “Novas Gallery” Londonā (2006,
Lielbritānija), kā arī vēl 14 izstādēm Latvijā un ārzemēs.
Lienas Bondares darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ķīnas
grafikas muzejā Guanlanā, (Ķīna), Lučiāno Benetona laikmetīgās mākslas
kolekcijā “Imago Mundi” (Itālija), Frans Masereel Centrum (Beļģija), Klužas
Mākslas muzejā (Rumānija) un Kloster Bentlage (Vācija).
Izstāde tapusi ar VKKF, Kuldīgas novada domes un biedrības Give and Get
atbalstu.
Tekstu sagatavoja: Anita Mitriķe