14. jūnija pēcpusdienā pie Piemiņas akmens Laidos, notika atceres brīdis komunistiskā genocīda upuriem, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Daudzi no viņiem, tostarp sievietes, sirmjgalvji un bērni, dzimtajā latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumos, daļa – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos, kurp tika deportēti. 1941.gadā naktī uz 14.jūniju savu Tēvzemi bija spiesti pamest vairāk kā 15 400 Latvijas iedzīvotāju, bet 1949.gada 25. martā – 44 000 Latvijas pilsoņu.No Valtaiķu pagasta,kurā toreiz iekļāvās arī tagadējais Laidu pagasts, 1941.gada 14. jūnijā tika izvesti 18 cilvēki, bet 1949.gada 25 martā 90 cilvēki.
Paldies Laidu pagasta represētajiem: Elitai Miķelsonei, Mirdzai Balcerei, Emīlijai Maļinovskai, Jānim Vanagam un Jānim Baumanim, ka atnācāt un labprāt dalījāties ar stāstiem par izsūtīšanu. 
Paldies Laidu pagasta sieviešu vokālajam ansamblim “Vēja zvani”un vadītājai Dagnijai Šteinbergai par atbilstošo muzikālo noformējumu pasākuma laikā.
Paldies literātam Ivaram Martai Rosam par dalīšanos ar savām atmiņām . 
Paldies visiem, kuri atnāca un joprojām tur godā Latvijas vēsturi. 
Paldies Vizmai Hartmanei par skaistajām fotogrāfijām.